| Stāsti no kiberincidentu frontes | |
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 11:30 - 12:00 |
[TLP: AMBER]
“Latvijas valsts meži” kiberuzbrukums un
atkopšanās pēc tā,
Māris
Kuzmins (AS "Latvijas valsts meži", LV),
Mārtiņš
Savickis (CERT.LV, LV)
Prezentācijas galvenais mērķis ir skaidrot, kā uzņēmumam izdevās tik
ātri atgūties pēc kiberuzbrukuma un veiksmīgi atsākt darbību.
|
| 12:00 - 12:30 |
“ByteToBreach” uzbrukums Rumānijas zemesgrāmatai:
DNSC izmeklēšanas atziņas,
Mihai Nena,
Marius
Duta (DNSC.RO, RO)
2026.gada jūlijā Rumānijas Nacionālā kadastra un zemesgrāmatu aģentūra
(ANCPI) piedzīvoja izspiedējvīrusa uzbrukumu ar dubultās izspiešanas
taktiku, kas tika saistīts ar kiberuzbrucēju grupējumu “ByteToBreach”.
Uzbrukuma rezultātā tika paralizēti vairāki valstiski nozīmīgi
pakalpojumi, tostarp e-Terra, ePay un Geoportal. Balstoties uz DNSC
veikto tehnisko analīzi, prezentācijā soli pa solim tiks rekonstruēta
uzbrukuma norise.
Sākotnējo piekļuvi uzbrucējs ieguva, izmantojot zināmu ievainojamību
publiski pieejamā OpenAM autentifikācijas serverī. Tālāk, izmantojot IBM
WebSphere JMX saskarnes, kurām nebija nepieciešama autentifikācija, tika
iegūta iespēja izpildīt kodu, kompromitēta neatjaunināta GitLab instance
un ļaunprātīgi izmantota Zabbix Scripts funkcionalitāte. Uzbrucējs
ieguva arī atgriezeniski šifrētus piekļuves datus no SIEM platformas,
kas tobrīd vēl atradās izmēģinājuma stadijā.
Vienādu paroļu izmantošana vairākās sistēmās un gandrīz neesoša tīkla
segmentācija ļāva uzbrucējam no produkcijas vides tieši piekļūt
novecojušai vCenter 6.0 sistēmai, kuras atbalsts jau bija beidzies. No
tās uzbrucējs identificēja 1083 virtuālās mašīnas, ieguva domēna
kontrollera diska kopiju, izdzēsa aptuveni 100 virtuālās mašīnas un
rezerves kopijas un visbeidzot šifrēja ESXi hipervizorus.
Prezentācijā tiks aplūkoti arī incidenta izmeklēšanas izaicinājumi
apstākļos, kad pieejamā informācija bija ļoti ierobežota: WAF
žurnālfaili tika glabāti tikai septiņas minūtes, nebija centralizētas
žurnālfailu pārvaldības, bet daļa sistēmu jau bija izdzēsta. Tiks
parādīts arī, kā par nozīmīgiem pierādījumiem kļuva paša uzbrucēja
pagrīdes forumos publicētie ekrānuzņēmumi, kurus izmeklētāji sasaistīja
ar organizācijas sistēmās atrastajiem datiem.
Uzbrukums netika atklāts vairāk nekā 86 stundas, uzskatāmi parādot, kā
viena laikus nenovērsta ievainojamība var novest pie visas
infrastruktūras kompromitēšanas. Noslēgumā tiks aplūkotas praktiskas
atziņas valsts iestādēm — savlaicīga infrastruktūras atjaunošana un
dzīves cikla pārvaldība, pārvaldības sistēmu nodalīšana no pārējā tīkla,
daudzfaktoru autentifikācija privileģētiem kontiem un nemaināmas
bezsaistes rezerves kopijas.
|
| 12:30 - 13:00 |
Uzlauzti tik un tā: ko mums patiesībā māca nesenie
incidenti,
Nadia
Meichtry (Oneconsult AG, CH)
Pēdējo gadu laikā esmu reaģējusi uz daudziem kiberdrošības incidentiem
dažādās nozarēs – no izspiedējprogrammatūras uzbrukumiem un izmantotām
ievainojamībām līdz iekšējiem apdraudējumiem.
Lai gan katrs incidents ir atšķirīgs, atkal un atkal atkārtojas vieni un
tie paši modeļi un izaicinājumi. Šajā uzrunā dalīšos ar būtiskākajām
atziņām, ko varam gūt no šiem gadījumiem, raugoties plašāk par uzbrukumu
tehniskajām detaļām.
Dalībnieki iegūs skaidrāku izpratni par to, ar kādām grūtībām
organizācijas saskaras incidentu laikā un kas var izšķirt rezultātu
brīdī, kad tas ir vissvarīgākais.
|
Programma
13. oktobris
Praktiskie semināri
Reģistrācija konferencei "CyberChess 2026" un praktiskajiem
semināriem, kas notiks 13. oktobrī, ir atsevišķa. Lūdzu, atcerieties, ka varat reģistrēties uz vienu
pilnas dienas semināru vai uz vienu rīta un vienu pēcpusdienas semināru. Ņemiet vērā, ka vietu
skaits ir ierobežots! Pieteikšanās līdz 7. oktobrim vai kamēr pieejamas brīvas vietas.
Praktiskie semināri ir bez maksas.
Rīta semināri
| 08:30 - 09:00 | Reģistrācija  |
Lokācija | |
| 09:00 - 12:30 | Neviens EDR šajā darbnīcā necieta [ENG], Jaanus Kääp (ShellDot, EE) | CERT.LV, Raiņa bulvāris 29 | |
|
Šī darbnīca pievēršas vienam no aktuālākajiem izaicinājumiem mūsdienu uzbrukumu drošības
(offensive security) jomā - kā panākt, lai izmantotie rīki spētu apiet EDR, pretvīrusu
risinājumus un arvien plašāko galiekārtu drošības kontroles mehānismu klāstu, kas var kavēt
veiksmīgu operācijas norisi.
Apskatīsim, kā konfigurēt un modificēt esošos uzbrukumu drošības rīkus gadījumos, kad to
standarta versijas tiek atklātas. Tā vietā, lai nejauši mainītu dažādas rīku daļas un cerētu, ka
brīdinājumi pazudīs, praktiski pētīsim, kā noteikt, kas tieši tiek atklāts, izprast atklāšanas
iemeslus un identificēt tās rīka daļas, kuras patiešām nepieciešams mainīt.
Semināra pamatā būs praktiska testēšana kontrolētā vidē, izmantojot reālus, šobrīd praksē
lietotus EDR un pretvīrusu risinājumus. Dalībnieki salīdzinās, kā dažādi drošības produkti reaģē
uz vienām un tām pašām metodēm, uzzinās, kāpēc pieeja, kas lieliski darbojas pret vienu
produktu, var tikt nekavējoties atklāta citā, kā arī izpētīs, kā konfigurācijas izmaiņas un
mērķtiecīgas modifikācijas var ietekmēt atklāšanu.
Apskatīsim arī mūsdienīgas pieejas, kas ļauj samazināt laiku, kas nepieciešams funkcionējoša
risinājuma izveidei, tostarp automatizāciju un modulāru rīku izmantošanu. Tuoni tiks izmantots
kā praktisks piemērs tam, kā uzbrukuma drošības ietvars var nodrošināt konfigurēšanas un
modificēšanas iespējas, lai pielāgotu rīkus dažādām vidēm.
Darbnīcas noslēgumā dalībniekiem būs sistemātiskāka izpratne par galiekārtu drošības risinājumu
apiešanas metodēm, prasmes diagnosticēt iespējamos iemeslus, kāpēc konkrēts rīks tiek atklāts,
kā arī praktiska metodoloģija uzbrukuma drošības rīku pielāgošanai.
Darbnīcas veids: tehniska
Līmenis: vidēji augsts
Nepieciešamās priekšzināšanas: nepieciešamas labas iemaņas programmatūras izstrādes jomā;
pieredze Red Team aktivitātēs vai līdzīgā jomā palīdzēs labāk izprast aplūkoto tēmu
kontekstu.
Nepieciešamais personīgais aprīkojums: Lūdzam ņemt līdzi portatīvo datoru, kura
veiktspēja ļauj vienlaikus ērti darbināt vismaz divas x64 virtuālās mašīnas (VM). Pirms semināra
datorā jāsagatavo šādas vides:
- Izstrādes vide: Windows virtuālā mašīna ar pietiekamu procesora jaudu un operatīvo atmiņu, lai
bez problēmām varētu izmantot Visual Studio un kompilēt projektus. Jābūt instalētai jaunākajai
stabilajai Visual Studio versijai, tostarp C++ un C# izstrādei nepieciešamajiem rīkiem, kā arī
LLVM/Clang kompilatora atbalstam.
- Testēšanas vide: viena vai vairākas Windows virtuālās mašīnas ar instalētu un aktīvu jūsu
izvēlēto EDR vai pretvīrusu risinājumu. Tās tiks izmantotas, lai praktiski pārbaudītu darbnīcas
laikā izstrādātās aizsardzības apiešanas metodes. Ja iespējams, aicinām sagatavot vairākas
virtuālās mašīnas ar dažādiem drošības risinājumiem.
|
|||
| 09:00 - 12:30 | CISO izaicinājums: identificē, aizsargā, atklāj un reaģē [ENG], Jan D’Herdt (SANS, BE) | AC Hotel Riga, Dzirnavu iela 33 (11. stāvs) | |
|
Iejūties kiberdrošības vadības komandas lomā! Šajā dinamiskajā un interaktīvajā darbnīcā tava
komanda nonāks reālistiskās, augsta riska situācijās, kurās nozīme ir ikvienam lēmumam. Jums būs
jāsaskaras ar mainīgiem kiberdraudiem, jāvada krīzes situācijas paaugstināta spiediena apstākļos
un jāpieņem stratēģiski lēmumi, kas ietekmēs jūsu organizācijas drošību, reputāciju un
nākotni.
Jūsu misija? Izveidot un uzturēt pēc iespējas spēcīgāku drošības kultūru. Sākot ar darbinieku
apmācībām un beidzot ar reaģēšanu uz incidentiem - ikviens jūsu lēmums ietekmēs rezultātu un
ļaus apliecināt vadības prasmes. Vai spēsiet sabalansēt riskus, budžetu un ietekmi, vienlaikus
esot soli priekšā uzbrucējiem?
Vai jūsu stratēģija izturēs pārbaudījumu, kad pieaugs spiediens?
Piedalieties un noskaidrojiet!
Ieguvumi un apgūtās prasmes:
- Izpratne par kiberdrošības vadības galvenajiem pienākumiem augsta riska situācijās.
- Prasme noteikt risku prioritātes un efektīvi sadalīt resursus.
- Zināšanas par noturīgas drošības kultūras veidošanu.
- Pieredze lēmumu pieņemšanā reāllaikā paaugstināta spiediena apstākļos.
Mērķauditorija:
Drošības nodaļu vadītāji, topošie CISO un profesionāļi, kuri vēlas pilnveidot savas stratēģiskās
vadības prasmes kiberdrošības jomā.
Darbnīcas veids: izglītojoša
Līmenis: vidējs
Nepieciešamās priekšzināšanas: Iepriekšēja pieredze nav nepieciešama - pietiks ar asu
prātu un vēlmi sadarboties.
Nepieciešamais personīgais aprīkojums: Lai piedalītos darbnīcā, nepieciešama mobilā
ierīce (portatīvais dators, planšetdators vai viedtālrunis) un stabils interneta savienojums.
|
|||
Pēcpusdienas semināri
| 13:00 - 13:30 | Reģistrācija |
Lokācija |
| 13:30 - 17:00 | MISP: Kas tas ir un kā to "ēd"? [LV], Armīns Palms (CERT.LV, LV) | CERT.LV, Raiņa bulvāris 29 |
|
MISP (Malware Information Sharing Platform) ir viena no plaši izmantotajām atvērtā pirmkoda
platformām kiberdraudu informācijas apkopošanai, strukturēšanai, analīzei un apmaiņai.
Šajā praktiskajā darbnīcā dalībnieki iepazīs, kas ir MISP, kāpēc tas tiek izmantots un kā ar to
efektīvi strādāt ikdienas kiberdrošības un incidentu reaģēšanas darbā. Soli pa solim apskatīsim
platformas galvenās funkcijas, draudu informācijas ievadi un strukturēšanu, Events un
Attributes, indikatoru (IoC) izmantošanu, informācijas korelāciju, kā arī iespējas dalīties ar
draudu informāciju ar citiem uzticamiem partneriem un kopienām.
Darbnīcas laikā dalībnieki ne tikai iegūs teorētisku priekšstatu par MISP, bet arī praktiski
izmēģinās darbu ar platformu, lai saprastu, kā no atsevišķiem tehniskiem indikatoriem un
novērojumiem veidot vērtīgu un izmantojamu kiberdraudu izlūkošanas informāciju.
Semināra veids: izglītojošs
Līmenis: iesācējiem
Iepriekšējas zināšanas: Darbnīca galvenokārt ir domāt auditorijai, kas ir kaut ko
dzirdējuši par MISP, bet vēlas uzzināt vairāk.
Nepieciešamais aprīkojums: Portatīvais dators
|
||
| 13:30 - 17:00 | Ārpus EDR/XDR: daudzslāņu aizsardzības veidošana kritiskās infrastruktūras galiekārtām (praktiskais seminārs) [ENG], Ivan Kotora (IstroSec, SK) | AC Hotel Riga, Dzirnavu iela 33 (11.stāvs) |
|
Lielākā daļa galiekārtu aizsardzības rīku ir radīti posmam pirms uzbrukuma. Šajā praktiskajā
seminārā (hands-on) pievērsīsimies tam, kas notiek brīdī, kad izspiedējvīruss jau šifrē datnes,
drošības kontroles ir kompromitētas, bet EDR/XDR risinājums vairs nereaģē.
Dalībnieki praktiski strādās ar GRYPHON - Eiropā izstrādātu galiekārtu aizsardzības aģentu, ko
radījusi IstroSec pētniecības un izstrādes komanda - organizācija, kuras ikdiena ir saistīta ar
nopietnu kiberdrošības incidentu risināšanu. GRYPHON Ransomware Protection Toolkit nav vēl viens
EDR risinājums; tas ir papildu aizsardzības slānis daudzslāņu aizsardzības stratēģijā
darbstacijām un serveriem. Tas ir izstrādāts tā, lai turpinātu aizsargāt kritisko infrastruktūru
arī tad, ja citi drošības risinājumi vairs nedarbojas, tostarp izolētās sistēmās, no ārējiem
tīkliem fiziski nodalītās (air-gapped) vidēs un mantotajās sistēmās, kuras mūsdienu drošības
rīki vairs neatbalsta.
Semināra laikā soli pa solim veidosim galiekārtu aizsardzību un pēc tam pārbaudīsim tās noturību
reālistiska uzbrukuma apstākļos:
- Uzvedības analīzē balstīta apdraudējumu atklāšana: īpaši šim nolūkam izstrādāts
Transformer modelis apvienojumā ar pārskatāmiem un izskaidrojamiem noteikumiem, kas reāllaikā
kodola (kernel) līmenī aptur arī iepriekš nezināmu izspiedējprogrammatūru, pirms tā pagūst
pabeigt datu šifrēšanu;
- Aizsargātas, pret manipulācijām noturīgas rezerves kopijas un automātiska atjaunošana pašā
galiekārtā, kas ļauj novērst nodarīto kaitējumu turpat sistēmā, nevis pēc trim dienām
atjaunot datus no attālināti glabātas rezerves kopijas;
- Aizsardzība pret progresīvām uzbrukumu metodēm: LOLBins izmantošanu, procesu injekciju,
autentifikācijas datu zādzību un drošības kontroles mehānismu apiešanu;
- Incidentu novēršana reāllaikā: galiekārtu izolēšana, attālināta procesu un datņu
pārbaude, kā arī reaģēšanas skriptu izpilde jau kompromitētā vidē.
Pievērsīsimies arī praktiskajiem ekspluatācijas aspektiem, no kuriem atkarīgs, vai konkrētais
rīks būs ilgtspējīgi izmantojams valsts pārvaldes vai kritiskās infrastruktūras vidē: ieviešanas
iespējām, integrācijai ar esošajiem EDR/XDR un SIEM risinājumiem (YARA, API), kā arī ikdienas
administrēšanai pēc ieviešanas - politikām, izņēmumiem, savietojamībai un
auditējamībai.
Pēc darbnīcas dalībniekiem būs praktisks un reālistisks priekšstats par to, kādos gadījumos šāds
papildu aizsardzības slānis būtiski uzlabo noturību, kādi ir tā ierobežojumi un kā nodrošināt tā
efektīvu uzturēšanu ilgtermiņā.
Nepieciešamās priekšzināšanas: Pamatzināšanas par Windows/Active Directory (AD) uzbrukumu
mehānismiem un skriptēšanu; pamatzināšanas par skriptēšanu Linux vidē. Pieredze incidentu
izmeklēšanā un reaģēšanā (IR) tiks uzskatīta par priekšrocību.
Nepieciešamais personīgais aprīkojums: Īpašs tehniskais aprīkojums nav nepieciešams.
|
||
Pilnas dienas semināri
| 08:30 - 09:00 | Reģistrācija |
Lokācija | |
| 09:00 - 17:00 | Ļaundabīgo failu anatomija: praktisks ievads ļaunprogrammatūras analīzē [ENG], Nadia Meichtry (Oneconsult AG, CH) | CERT.LV, Raiņa bulvāris 29 | |
|
Izmeklējot drošības incidentus, incidentu reaģēšanas speciālisti bieži sastopas ar ļaundabīgiem
failiem, piemēram, tīmekļa čaulām (web shells), skriptiem, kaitīgu kodu (payloads) vai
izspiedējprogrammatūras paraugiem.
Izpratne par šo failu darbību ir būtiska, lai noteiktu incidenta apmēru, identificētu uzbrucēja
spējas un izvēlētos atbilstošāko reaģēšanas veidu.
Šis praktiskais seminārs sniedz ievadu ļaunprogrammatūras analīzē no incidentu reaģēšanas
perspektīvas. Dalībnieki apgūs strukturētu pieeju aizdomīgu failu analīzei, būtiskas
informācijas iegūšanai un uzbrucēju darbību izpratnei bez iepriekšējas pieredzes reversajā
inženierijā.
Uzraudzītu praktisko uzdevumu laikā analizēsim reālus ļaunprogrammatūras paraugus, izmantojot
bezmaksas rīkus. Semināra noslēgumā dalībnieki pratīs efektīvi veikt ļaundabīgu failu sākotnējo
analīzi un izpratīs, kā ļaunprogrammatūras analīze palīdz efektīvi reaģēt uz drošības
incidentiem.
Darbnīcas veids: tehniska
Līmenis: iesācēju
Nepieciešamais personīgais aprīkojums: Dalībniekiem jāņem līdzi portatīvais dators, kas
spēj darbināt virtuālās mašīnas.
Pirms darbnīcas, lūdzu, instalējiet:
- VMware Workstation Pro vai VirtualBox
- REMnux virtuālo mašīnu (https://remnux.org/)
- FlareVM (https://github.com/mandiant/flare-vm)
|
|||
| 08:50 - 17:00 | Drošība operatīvajā darbā [ENG], Dr. Bernhards Blumbergs (CERT.LV, LV), Gabrielle Joni Verreault (Université de Montréal, CA) | AC Hotel Riga, Dzirnavu iela 33 (11.stāvs) | |
|
Semināra mērķis ir sagatavot dalībniekus gan domāšanas veida, gan praktisko iemaņu ziņā reāliem
uzdevumiem konflikta zonās un citās paaugstināta riska vidēs. Seminārs paredzēts operatīvajiem,
diplomātiskajiem, militārajiem un izmeklēšanas jomas ekspertiem, kuru darbs saistīts ar uzdevumu
veikšanu šādās vidēs.
Šajā intensīvajā un interaktīvajā pilnas dienas seminārā, izmantojot uz scenārijiem balstītu
pieeju, dalībnieki izspēlēs misiju naidīgā vidē. Strādājot komandā, jūs attīstīsiet praktiskās
iemaņas, kas nepieciešamas vispusīgai gatavībai darbam reālos apstākļos. Veidojot operacionālās
drošības domāšanas veidu, sagatavojot nepieciešamo aprīkojumu un ievērojot OpSec principus,
veicot uzdevumus paaugstināta riska vidē, seminārā tiks apvienoti gan fiziskās, gan
kiberdrošības aspekti. Tas atspoguļos reālos darba apstākļus, kuros šīs abas drošības dimensijas
nav nodalāmas. Jūs uzzināsiet, ka izšķiroša nozīme var būt pat šķietami nenozīmīgām detaļām -
piemēram, tam, kā krogā pasūtīt trīs glāzes.
Semināru vadīs instruktori ar praktisku pieredzi darbā reālos apstākļos - militārās jomas
eksperts un praktiskās pētniecības speciālists ar pieredzi aktīvās kiberoperācijās un to
drošības nodrošināšanā, fiziskajā operacionālajā drošībā, kā arī darbā paaugstināta riska vidēs
mūsdienu karadarbības apstākļos.
Dalībnieki paaugstinās savu vispārējo operacionālo gatavību, attīstot OpSec domāšanas veidu,
izprotot kiberdrošības un fiziskās operacionālās drošības savstarpējo mijiedarbību un apgūstot
uz riskiem balstītu operacionālās vides novērtēšanu.
Līmenis: vidējs
Nepieciešamās priekšzināšanas: Vēlama pamata izpratne par fizisko drošību un kiberdrošību
operacionālajā vidē.
Nepieciešamais personīgais aprīkojums: Nav nepieciešams - visi darbam vajadzīgie
materiāli tiks nodrošināti.
Dalība seminārā galvenokārt ir ar ielūgumiem, bet brīvu vietu gadījumā tiks atvērta arī publiska
pieteikšanās.
|
|||
14. oktobris
| #CyberChess (Stratēģiskā sesija) Zāle OMEGA | |
|---|---|
| 08:00 - 09:00 | Reģistrācija un rīta kafija
|
| 09:00 - 11:00 | ATKLĀŠANAS PLENĀRSESIJA |
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans & Dr. Bernhards 'BB' Blumbergs (CERT.LV, LV) | |
| 09:00 - 09:05 | Moderatoru piezīmes |
| 09:05 - 09:15 | Atklāšanas uzruna, Raivis Melnis (Aizsardzības ministrs, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija) |
| 09:15 - 09:25 | Atklāšanas uzruna, Baiba Braže (Ārlietu ministre, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija) |
| 09:25 - 09:30 | Atklāšanas uzruna, Jean-Charles Ellermann-Kingombe (Ģenerālsekretāra vietnieks, NATO) |
| 09:30 - 09:50 |
Kā mākslīgais intelekts pārveido kognitīvo
kaujaslauku,
Jānis Sārts
(Direktors, NATO StratCom COE)
Kas notiek, kad mākslīgais intelekts no rīka informācijas ekosistēmā kļūst par
aktīvu tās dalībnieku? Kādi satricinājumi mūs varētu sagaidīt, un kā tiem
pielāgoties?
|
| 09:50 - 10:25 |
Kam tu zvanīsi?,
Varis Teivāns
(CERT.LV, LV)
Prezentācijā tiks sniegts ieskats CERT.LV praktiskajā darbā kiberdrošības jomā,
parādot, kā centralizēti pakalpojumi sniedz konkrētus rezultātus un palīdz
nodrošināt Latvijas kibertelpas pārredzamību gandrīz reāllaikā.
Izmantojot reālus piemērus, tiks demonstrēts, kā valsts mēroga kibertelpas
uzraudzība apvienojumā ar starptautisko sadarbību ļauj ātri atklāt
kiberapdraudējumus un koordinēti reaģēt uz incidentiem.
Prezentācijā tiks arī skaidrots, kā plašāks telemetrijas datu kopums ļauj
šķietami nesaistītus notikumus pārvērst praktiski izmantojamā kiberdraudu
izlūkošanas informācijā, veidojot visaptverošāku priekšstatu par situāciju
kibertelpā un ļaujot proaktīvi novērst kiberapdraudējumus vēl pirms tie
nodarījuši kaitējumu vai uzbrukumi vispār īstenoti.
|
| 10:25 - 10:50 |
Navigējost mainīgajā kibervidē: kāpēc globālais mehānisms
un ANO ietvars ir nozīmīgi,
Helen Popp
(Igaunijas Ārlietu ministrija, EE)
Uzrunā tiks aplūkots, kāpēc ANO ietvars atbildīgai valstu rīcībai kibertelpā un
Globālais mehānisms ir būtiski stabilākas un drošākas kibertelpas veidošanā.
Tajā tiks sniegts Igaunijas skatījums uz to, cik svarīgi ir nodrošināt
augstākminēto principu pielietošanu praksē, veicinot sadarbību un veidojot
uzticēšanos visu iesaistīto pušu starpā. Uzrunā tiks aplūkots arī tas, kā
Globālais mehānisms var palīdzēt mums pielāgoties strauji mainīgajai kibervidei
un jauniem izaicinājumiem.
|
| 10:50 - 11:00 | Moderatoru piezīmes |
| 11:00 - 11:30 |
Kafijas pauze
Īpašais pasākums / Women4Cyber Latvia Cyberdating / (telpa GAMMA2)
Aicinām uz kafijas pauzi Women4Cyber Latvia Cyberdating, kuras laikā īsi
iepazīstināsim ar Women4Cyber Latvia, mūsu darbības mērķiem un iniciatīvām.
Pasākuma turpinājumā notiks ātrā tīklošanās, sniedzot iespēju satikt citas
kiberdrošības jomas interesentes un profesionāles, pārrunāt karjeras iespējas,
pieredzi un nozares aktualitātes, kā arī veidot jaunus kontaktus.
|
| Hakošana | |
| Moderators :: Dr. Bernhards `BB` Blumbergs | |
| 11:30 - 12:15 |
Tātad tu gribi rakstīt vīrusus?,
Jaanus
Kääp (ShellDot, EE)
Jūs vēlaties izstrādāt ļaunprogrammatūru kiberdrošības mācībām vai
red-team operācijai (cerams, ka teikums ar to arī beidzas un neturpinās
ar "vairāku nesaistītu personīgu iemeslu dēļ").
Mēs vēlējāmies darīt to pašu, un gandrīz trīs gadus esam izstrādājuši
uzbrukuma rīkus profesionālām red-team komandām, drošības testēšanai un
reālistiskām kiberdrošības mācībām. Šajā laikā esam atklājuši, ka
leģitīmas "ļaunprogrammatūras" izveide ietver krietni vairāk nekā tikai
kaitīgā koda (payload) izstrādi, noklausīšanās koda (listener) palaišanu
un cerību, ka galapunktu drošības risinājumi būs pieklājīgi un nepamanīs
notiekošo.
Šajā dinamiskajā uzrunā aplūkošu gan tehniskos, gan mazāk tehniskus
aspektus, kas saistīti ar šīs neparastās programmatūras kategorijas
izstrādi. Pievērsīsimies arhitektūras lēmumiem, payload izstrādei,
izpildes metodēm, komunikācijas kanāliem, modularitātei, kā arī
izaicinājumiem, ko rada dažādu operētājsistēmu un vides
atbalstīšana.
Uzrunā tiks aplūkotas arī praktiskas problēmas, piemēram, payload
ģenerēšana, konfigurēšana, komandu izpilde un pieeju pielāgošana
gadījumos, kad iepriekš uzticamas metodes kļūst identificējamas. Jo
uzbrukuma drošības jomā nekas ilgi nepaliek uzticams.
Dalīšos arī ar atziņām, kas gūtas vairāku gadu laikā, izstrādājot un
uzturot uzbrukuma drošības rīkus, tostarp ar lēmumiem, kas izrādījās
veiksmīgi, idejām, kas darbojās ievērojami sliktāk, un funkcijām, kuras
sākotnēji šķita vienkāršas, līdz to ieviešana pierādīja
pretējo.
Mērķis ir godīgi parādīt, ko nozīmē izstrādāt, testēt, uzturēt un
atbildīgi nodrošināt reālistiskus uzbrukuma drošības rīkus.
|
| 12:15 - 13:00 |
[TLP: AMBER]
"Nav mana vaina" atklās jūs,
Mr.
Lorenzo Nicolodi (iCounter, IT)
Viena lieta, ko esmu iemācījies par hakeriem, – viņiem patīk
anonimitāte. Un viņi nepaļaujas uz to, ka viss notiks pats no
sevis.
Protams, noteiktas tehnoloģijas var palīdzēt. Līdz zināmai robežai.
Taču, ja tiešām nopietni uztverat anonimitāti tiešsaistē, veicot
operācijas, paļauties uz vienu risinājumu ir ļoti slikta ideja. Kā
teicis Riks Prado: “Cīņā divi ir viens, bet viens ir neviens.”
Centīšos parādīt, kā darbojas VPN, Tor un I2P, kad katrs no tiem ir
piemērotākais risinājums un kāpēc mūžīgais “krutais čalis”, kurš saka:
“Es esmu haxx0r, man ir trīs VPS, katrs citā valstī”, patiesībā tikko
pierādīja, ka nesaprot, kā viss darbojas realitātē.
Centīšos arī parādīt, kādai vismaz minimāli vajadzētu izskatīties jūsu
laboratorijas videi, lai varētu ar zināmu pārliecību cerēt, ka neviens
neklauvēs pie jūsu durvīm. Vismaz kādu laiku.
|
| Atklāšana | |
| Moderators :: Katrina Sataki (NIC.LV, LV) | |
| 11:30 - 11:35 |
Baltic Domain Days,
Katrina
Sataki (NIC.LV, LV)
Šoruden domēnu nozares profesionāļi no visas Baltijas atkal pulcēsies
Baltic Domain Days - vadošajā domēnu nozares pasākumā Baltijā, kas šogad
norisināsies jau sesto reizi.
Pasākums vienuviet pulcē augstākā līmeņa domēnu reģistru un domēnu
reģistratoru pārstāvjus, interneta infrastruktūras un kiberdrošības
ekspertus, politikas veidotājus un citus nozares profesionāļus no
Baltijas valstīm un citviet pasaulē. Baltic Domain Days ir vieta
pieredzes un zināšanu apmaiņai, kā arī diskusijām par būtiskākajām
norisēm, izaicinājumiem un jaunākajām tendencēm, kas ietekmē domēnu
vārdu nozares attīstību.
|
| 11:35 - 11:50 |
Eiropas valstu koda augstākā līmeņa domēnu (ccTLD)
tirgus tendences un atziņas,
Patrick
Myles (CENTR, EU)
Ieskats jaunākajā statistikā un tendencēs gan lokālajā, gan plašākā
Eiropas valstu koda augstākā līmeņa domēnu tirgū.
|
| 11:50 - 12:20 |
Viens internets. Trīs reģistri. Daudzas iespējas -
I daļa
Moderators :: Katrina Sataki (NIC.LV, LV) Panelisti: Heiki Sibul (Igaunijas Interneta fonds, EE), Tomas Mackus (DOMREG, LT)
Diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta Baltijas valstu ccTLD tirgus
priekšrocībām un dinamikai, kā arī iespējām, ko sniedz trīs kaimiņvalstu
reģistru sadarbība cieši savstarpēji saistītā reģionā. Runātāji
apspriedīs reģistru sadarbību, pieredzes apmaiņu un kopīgu pieeju
izstrādi tirgus izaicinājumiem un iespējām. Sarunā tiks aplūkots arī
tas, kā reģionālā sadarbība var radīt pievienoto vērtību plašākai
interneta kopienai.
|
| 12:20 - 13:00 |
Viens internets. Vairāk reģistru. Vairāk iespēju -
II daļa
Moderators :: Katrina Sataki, (NIC.LV, LV) Panelisti: Heiki Sibul (Igaunijas Interneta fonds, EE), Tomas Mackus (DOMREG, LT), Barbara Povše (Register .si, Arnes, SI), Roelof Meijer (.nl, SIDN, NL)
Kā ccTLD reģistri var stiprināt DNS drošību, noturību un uzticamību,
vienlaikus pielāgojoties strauji mainīgajai domēna vārdu ekosistēmai?
Šajā paneļdiskusijā pulcēsies Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Slovēnijas
un Nīderlandes reģistru vadītāji, lai dalītos ar savu operatīvo pieredzi
un skatījumu uz ccTLD attīstību.
Diskusijā tiks apskatīta DNS infrastruktūra, reģistru darbība,
kiberdrošība un DNS ļaunprātīga izmantošana, kā arī pieejas jauno
tehnoloģisko, regulatīvo un tirgus izaicinājumu pārvaldībai. Tiks
izcelts, kādās jomās reģistri var mācīties cits no cita un kā praktiska
sadarbība var veicināt spēcīgāku un noturīgāku Eiropas DNS.
|
| 13:00 - 14:00 |
Pusdienas
Īpašais pasākums / Podkāsts: Aģenti uzbrukumā, aģenti aizsardzībā / (telpa OMEGA)
Diskusijā aplūkosim, kā mākslīgais intelekts maina kiberuzbrukumu un
kiberaizsardzības vidi, kādu lomu tajā ieņem autonomie drošības aģenti un vai
arvien lielāka paļaušanās uz automatizāciju nevar mazināt būtisku cilvēku
zināšanu un prasmju nozīmi.
Moderators: Kārlis Svilans (CERT.LV, Latvija)
Paneļdiskusijas dalībnieki:
- Dr. Daniel Gillblad – Recorded Future, mākslīgā intelekta vadītājs;
- Ernesto Fernández Provecho – Trellix, vecākais drošības pētnieks;
- Robert Wortmann – TrendAI, galvenais drošības stratēģis.
|
| KiberKrīze | |
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 14:00 - 14:30 |
Vadība ķēdes reakcijas apstākļos: stratēģiskā
līderība, noturība un starptautiskā sadarbība nākotnes
kiberkrīzēs,
Ģenerālmajors
Oleksandr Potii (SSSCIP, UA)
TBC
|
| 14:30 - 15:30 |
Ķēdes reakcija: Kiberkrīzes vadība savstarpēji
saistītā pasaulē
Moderators :: Sébastien Garnault (Paris Cyber Summit, FR) Panelisti: Anett Numa (NeverHack, EE), MGen. Dave R. Yarker (Kanādas bruņotie spēki, CA), Friederike Zedler (NATO, DE), Arvis Zīle (KVC, LV)
Mūsdienu savstarpēji cieši savienotajā vidē kiberuzbrukums reti kad skar
tikai vienu organizāciju vai valsti. Viens kompromitēts piegādātājs,
mākoņpakalpojumu sniedzējs, programmatūras atjauninājums vai kritiskās
infrastruktūras komponente var izraisīt ķēdes reakciju ar plašām sekām
uzņēmējdarbībai, darbības nepārtrauktībai, finansēm un reputācijai. Šajā
paneļdiskusijā tiks aplūkots, kā organizācijas var stiprināt noturību,
uzlabot rīcību krīzes situācijās un efektīvi koordinēt darbību ārpus
valstu robežām, sadarbojoties ar partneriem, regulatoriem un citām
iesaistītajām pusēm augstas ietekmes kiberincidentu laikā.
Diskusijā tiks aplūkota arī starptautiskā pieredze kiberdrošības krīžu
pārvaldības mehānismu izmantošanā un to nozīme koordinētas rīcības
nodrošināšanā un atbalstīšanā nozīmīgu kiberincidentu laikā. Tiks
analizēts, kā šie mehānismi tiek pārbaudīti un pilnveidoti starptautiskā
līmenī, regulāri rīkojot mācības, piemēram, Cyber Europe 2026, kas
palīdz novērtēt dalībvalstu un citu iesaistīto pušu gatavību,
koordināciju un noturību.
Kiberdrošības eksperti dalīsies atziņās, kas gūtas reālās kiberdrošības
krīzēs, pārrunās aktuālos draudus, kā arī aplūkos stratēģijas
sagatavotībai, komunikācijai, lēmumu pieņemšanai un atkopšanās stadijai
pēc incidentiem.
|
| Mākslīgais intelekts | |
| Moderators :: Dr. Bernhards `BB` Blumbergs | |
| 14:00 - 14:45 |
[TLP: AMBER]
Kiberuzbrucēju izsekošana ar mašīnmācīšanās
palīdzību,
Patrik
Hammersborg, (NSM, NO)
Prezentācijā tiks parādīts, kā mašīnmācīšanās metodes var palīdzēt
atklāt un izsekot kiberuzbrucējus, analizējot lielu apjomu
neklasificētas tīkla datplūsmas. Ar praktiskiem piemēriem tiks
demonstrēts, kā šīs metodes tiek izmantotas reālu kiberdraudu
identificēšanai un kā tās iespējams pielāgot liela mēroga tīklu
uzraudzībai un analīzei.
|
| 14:45 - 15:30 |
Kad viltot var visu - kam mēs varam
uzticēties?,
Jānis Grīslis
(VerifX, LV)
Prezentācijā tiks aplūkots, kāpēc cīņā ar digitālās identitātes
viltošanu nepietiek tikai ar spēju atpazīt dziļviltojumus.
Balstoties uz reālu gadījumu, tiks parādīts, kā uzbrucēji vienā kampaņā
var izmantot gan īstu saturu, gan viltotus kontus un ar mākslīgo
intelektu radītus materiālus. Tas parāda, ka izaicinājums ir daudz
plašāks par jautājumu - vai spējam atšķirt dziļviltojumu no īsta
satura.
Prezentācijā uzmanība tiks pievērsta diviem būtiskiem izaicinājumiem.
Pirmkārt, satura viltošanas un viltojumu atklāšanas tehnoloģijas
nemitīgi attīstās, katrai pusei cenšoties apsteigt otru. Otrkārt, ar
mākslīgo intelektu radīts saturs pats par sevi vēl nenozīmē, ka tas ir
nepatiess vai radīts ļaunprātīgiem nolūkiem.
Tāpēc prezentācijas centrā būs doma: “Nepietiek tikai noteikt, kas ir
viltots - ir jāspēj apliecināt, kas ir īsts.”
Kā to panākt? Prezentācijā tiks aplūkota pārbaudītu identitāšu un
oficiālu saziņas kanālu nozīme, satura autentiskuma un izcelsmes
apliecināšana, kā arī uzraudzības iespējas. Šāda pieeja var palīdzēt
veidot drošāku un uzticamāku digitālo vidi laikā, kad robeža starp īstu
un mākslīgi radītu saturu kļūst arvien grūtāk nosakāma.
|
| CENTR R&D | |
| Moderators :: Thymen Wabeke (.nl, SIDN, NL) | |
| 14:00 - 14:10 |
Par CENTR pētniecības un attīstības (R&D)
grupu,
Thymen
Wabeke (.nl, SIDN, NL)
Ievads CENTR Pētniecības un attīstības (R&D) darba grupā un tās loma
zināšanu un sadarbības veidošanā Eiropas ccTLD kopienā. Sesijā tiks
aplūkots, kā darba grupa identificē domēna vārdu reģistriem nozīmīgas
jaunās tendences, tehnoloģijas un darbības attīstības virzienus, kā arī
veicina pētījumu rezultātu un praktiskās pieredzes apmaiņu. Tāpat tiks
sniegts ieskats, kā kopīgs darbs var palīdzēt ccTLD reģistriem laikus
paredzēt un risināt izaicinājumus, kas veidos DNS nākotni.
|
| 14:10 - 14:35 |
OpenINTEL: ko dati atklāj par augstākā līmeņa
domēniem (TLD),
Sebastian
Castro (.IE Registry, IE)
Tventes Universitātes mērījumu iniciatīva, kuras ietvaros tiek
analizētas augstākā līmeņa domēnu (TLD) zonas un to tehniskie parametri.
Prezentācijā aplūkosim, ko šie dati var atklāt un kā tos iespējams
izmantot, lai salīdzinātu dažādus augstākā līmeņa domēnus.
|
| 14:35 - 14:55 |
Mākslīgais intelekts DNS jomā šodien: riski un
iespējas,
Vairis
Caune (CERT.LV, LV)
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI) un lielie valodas modeļi (LLM)
strauji maina veidu, kā tiek pārvaldīti datortīkli, un šīs pārmaiņas
būtiski skar arī domēna vārdu sistēmu (DNS). LLM paver jaunas iespējas
DNS apdraudējumu atklāšanā un konfigurāciju automatizētā pārbaudē, taču
vienlaikus rada arī jaunus drošības riskus - sākot ar sensitīvas
informācijas noplūdi, izmantojot uzvednes, un MI radītu domēna vārdu
ļaunprātīgu reģistrēšanu un beidzot ar automatizētu pikšķerēšanas
kampaņu infrastruktūras veidošanu.
Prezentācijā tiks aplūkoti aktuālie ar MI izmantošanu saistītie
apdraudējumi, kā arī iespējas izmantot MI kiberdrošības stiprināšanai.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta praktiskiem un tehniskiem aspektiem, kas
tīklu un infrastruktūras aizsardzības speciālistiem jāņem vērā ikdienas
darbā.
|
| 14:55 - 15:30 |
Leģitīmu tīmekļvietņu aizsardzība pret
ļaunprātīgiem ziņojumiem,
Andriy
Khvetkevych (NicNames.com & NIC.UA, UA)
Ļaunprātīgi iesniegti ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem var tikt
izmantoti, lai vērstos pret leģitīmām tīmekļvietnēm. Tas var novest pie
nepamatotas to darbības apturēšanas, palielināt administratīvo slogu un
radīt papildu riskus domēnu reģistratoriem, reģistriem, mitināšanas
pakalpojumu sniedzējiem un domēnu īpašniekiem.
Prezentācijā tiks parādīts, kā ar mākslīgo intelektu darbināta sistēma
var automatizēti pārbaudīt saņemtos ziņojumus un tajos sniegtos
pierādījumus, atšķirt pamatotus ziņojumus par pārkāpumiem no nepatiesām
vai ļaunprātīgām sūdzībām, novērtēt riska līmeni un pietiekamas
pārliecības gadījumā automātiski veikt atbilstošas darbības.
Tiks demonstrēta arī praksē izmantotā MI darbplūsma, kas nodrošina šo
procesu. Prezentācijas dalībnieki varēs to lejupielādēt, pielāgot savām
vajadzībām un izmantot domēnu reģistru, reģistratoru vai mitināšanas
pakalpojumu sniedzēju darbā ar ziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem.
|
| 15:30 - 16:00 |
Kafijas pauze
Īpašais pasākums / KiberACS: nākamais gājiens / (telpa GAMMA2)
Tehnoloģijas var nopirkt. Kiberdrošības rīkus var ieviest. Taču bez
cilvēkiem, kuri prot tos profesionāli pārvaldīt, drošība paliek tikai uz
papīra.
KiberACS-Kiberdrošības Akadēmija ir Rīgas Tehniskās universitātes un Ievas
Ilvesas izveidots projekts, lai sagatavotu kiberdrošības praktiķus un stiprinātu
kiberdrošību Latvijā un pasaulē. Tā nav tikai teorija, bet konkrētās prasmēs
balstītas mācības, kas piemērotas iedzīvotājiem ar dažādu iepriekšējo
sagatavotību – gan tiem, kuri sper pirmos soļus kiberdrošībā,
gan tiem, kuri vēlas papildināt savas profesionālās prasmes. Tikšanās laikā
atklāsim, ko KiberACS jau ir paveikusi iepazīstināsim ar mācību iespējām
2026./2027. akadēmiskajā gadā un runāsim par nākamo gājienu
Latvijas kiberdrošības talantu attīstībā.
|
| Kiberatturēšana | |
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 16:00 - 16:30 |
[TLP: AMBER]
Agresoru atturēšana: ceļā uz kiberuzbrukumu
atribūcijas un sankciju ietvaru,
Dāvis
Baumanis (Ārlietu ministrija, LV),
Arturs
Ivanovs (Ārlietu ministrija, LV)
Kiberdraudu līmenis ir sasniedzis vēl nepieredzētu apmēru - sākot no
valstu atbalstītiem kiberuzbrukumiem līdz pastarpinātiem
kiberapdraudējumu īstenotājiem un valstis atbalstošiem haktīvistiem.
Kiberaizsardzība un noturība ir mūsu informācijas sistēmu drošības
ikdienas priekšējā līnija, kuras uzdevums ir mazināt kiberapdraudējumu
īstenotāju iespējas veikt uzbrukumus. Mazinot kiberapdraudējumu
īstenotāju anonimitāti un nesodāmības sajūtu, kā arī radot sekas par
viņu rīcību, tiek stiprināta kiberuzbrukumu atturēšana un veidots
papildu mūsu kiberdrošības aizsardzības slānis.
Strukturēts kiberuzbrukumu atribūcijas ietvars un sankciju piemērošana
rada reputācijas, diplomātiskas, juridiskas un materiālas sekas, skaidri
signalizējot, ka nepieņemama rīcība netiks pieļauta, un tādējādi
palīdzot atturēt no turpmākiem kiberuzbrukumiem. Kolektīva atribūcija un
sankciju režīmi būtiski pastiprina šo atturošo ietekmi. Tomēr, lai
valstis varētu īstenot kopīgu rīcību, tām nepieciešami spēcīgi
nacionālie mehānismi atribūcijas un sankciju procesa organizēšanai,
īstenošanai un izvērtēšanai.
Šajā sesijā dalīsimies Latvijas pieredzē, veidojot kiberuzbrukumu
atribūcijas ietvaru - no sākotnējiem mēģinājumiem kopīgi veikt
atribūciju atsevišķos gadījumos un koordinācijas procesa pilnveidošanas
nacionālā līmenī līdz mērķtiecīgākam normatīvajam ietvaram. Tāpat
aplūkosim būtiskākās atšķirības starp kiberuzbrukumu atribūciju un
sankcijām, kā arī to, kā abi instrumenti ir savstarpēji saistīti un
viens otru papildina.
|
| 16:30 - 17:00 |
[TLP: AMBER]
Ārpus nopludināto datu vietnēm: cits skatījums uz
izspiedējvīrusiem Baltijā,
Radek
Jizba (ESET, CZ)
Izspiedējvīrusi joprojām ir būtisks apdraudējums organizācijām visā
pasaulē. Lai gan visbiežāk uzbrukumu mērķis ir organizācijas Amerikas
Savienotajās Valstīs, ievērojama izspiedējvīrusu aktivitāte vērojama arī
Eiropā. Tomēr tās patiesais apmērs ne vienmēr ir redzams, ja analīze
balstās tikai uz datu noplūdes vietnēs (DLS) publicēto
informāciju.
Prezentācijā aplūkosim izaicinājumus, kas saistīti ar izspiedējvīrusu
aktivitātes izsekošanu reālajā vidē. Datu noplūdes vietnes ir kļuvušas
par vienu no biežāk izmantotajiem avotiem izspiedējvīrusu aktivitātes
novērtēšanai, taču tās sniedz tikai daļēju priekšstatu par kopējo
situāciju. Apskatīsim ierobežojumus, kas rodas, paļaujoties tikai uz
publiski pieejamiem datiem, un skaidrosim, kāpēc pilnīgākai izpratnei
par apdraudējumu vidi ir nepieciešams analizēt arī to, kā
izspiedējvīrusu incidenti patiesībā norisinās.
Noslēgumā dalīsimies ar atziņām, kas gūtas, praktiski izmeklējot
izspiedējvīrusu incidentus Baltijā. Padziļināti aplūkosim aktīvāko
kibernoziedznieku grupējumu izmantotās taktikas, metodes un procedūras
(TTP), analizējot tās arī atsevišķu grupējumu sadarbības partneru
līmenī. Parādīsim, kāpēc šāda detalizēta pieeja ir būtiska efektīvu
kiberaizsardzības stratēģiju izstrādei.
|
| 17:00 - 17:30 |
[TLP: AMBER]
Kibernoziegumi kā pakalpojums: aiz noziedzīgās
infrastruktūras,
Elvijs
Bogdanovs (Eiropols, LV),
Oļegs
Filatovs (Valsts policija, LV)
Prezentācijā tiks sniegts pārskats par aktuālajām ar kibernoziegumiem
saistītas krāpšanas tendencēm, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā
noziedzīgie pakalpojumi un infrastruktūra nodrošina krāpšanas īstenošanu
plašā mērogā.
Prezentācija sāksies ar atsevišķiem statistikas datiem un praktiskiem
piemēriem no Latvijas un starptautiskās vides, tostarp par biznesa
e-pasta kompromitēšanu (Business Email Compromise), krāpnieciskiem
zvaniem un ziņojumiem, kā arī citām ar kibernoziegumiem saistītas
krāpšanas formām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šo noziedzīgo nodarījumu
infrastruktūrai, tostarp SIM-box risinājumiem un pikšķerēšanai kā
pakalpojumam (phishing-as-a-service), kā arī tam, kā šādi pakalpojumi
tiek reklamēti un piedāvāti noziedzīgām personām.
Kā praktiski piemēri tiks aplūkotas divas starptautiskas
tiesībaizsardzības operācijas - Tycoon 2FA un SIMCARTEL. Šie piemēri
parādīs, kā noziedzīgo pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt plaša mēroga
pikšķerēšanu, krāpniecisku saziņu un cita veida tiešsaistes krāpšanu
vairākās jurisdikcijās.
Prezentācijā tiks izmantoti arī izvēlēti vizuālie materiāli un operāciju
videomateriāli, lai parādītu, kā šie pakalpojumi darbojas, kā tiek
veikta to darbības pārtraukšana un kāpēc starptautiskā sadarbība ir
būtiska pārrobežu kibernoziegumu apkarošanā.
|
| Draudu medības | |
| Moderators :: Dr. Bernhards `BB` Blumbergs | |
| 16:00 - 16:45 |
Atklājot neredzamo: Paātrinot draudu medības ar
MI,
Ernesto Fernández
Provecho (Trellix Advanced Research Center, ES)
Tā kā apdraudējumu aktori arvien labāk spēj apiet tradicionālās drošības
perimetra aizsardzības, SOC komandām kļūst arvien grūtāk manuāli
analizēt milzīgus datu apjomus. Šajā prezentācijā tiks aplūkota
mūsdienīga, proaktīva kiberdraudu medību metodoloģija, kas apvieno
galapunktu un e-pasta telemetriju ar mākslīgā intelekta (MI)
analītiskajām iespējām, lai paātrinātu kiberdraudu atklāšanu no
sākotnējās izpētes līdz pat procesa noslēgumam. Viss tiks izklāstīts tā,
lai dalībnieki aprakstītās pieejas varētu atkārtot savā vidē.
Sesijas pirmajā daļā tiks aplūkoti mūsu kiberdraudu medību stratēģijas
praktiskie pamati. Uzsvērsim nepieciešamību izveidot klienta vides
bāzlīniju, lai identificētu novirzes no ierastā, kā arī skaidri definēt
analīzes tvērumu, lai izvairītos no neefektīvas datu apstrādes. Tāpat
aplūkosim, kā izmantojam mūsu rīcībā esošo kiberdraudu informāciju, lai
formulētu medību hipotēzes un vaicājumus, kurus vēlāk izmantojam
analīzē. Šajā sadaļā tiks skaidrotas arī atšķirības starp anomāliju
analīzi bez iepriekš ģenerētiem brīdinājumiem un uz brīdinājumiem
balstītu draudu medīšanu tā dēvētajā "pelēkajā zonā", kurā parādās
jaunas uzbrucēju izmantotas metodes.
Pārejot no teorētiskajiem pamatiem uz progresīvāku praktisko
pielietojumu, detalizēti aplūkosim mūsu ar MI darbināmo draudu medību
ietvaru. Tiks skaidrots process, kādā mēs apmācījām savu MI aģentu
filtrēt, atmest nebūtiskus signālus un interpretēt pazīmes, lai gan
e-pasta, gan galapunktu telemetrijā identificētu steidzamākās kampaņas.
Pēc tam demonstrēsim tā iespējas, tostarp reālus atklāšanas piemērus un
pamatojumu, ko MI izmantojis, lai tos atlasītu.
|
| 16:45 - 17:30 |
Ienaidnieka DM saziņas izsekošana: SaaS platformu
izmantotas ļaunprogrammatūras C2 atklāšana,
Patrick
Staubmann (VMRay, DE)
Kiberdraudu izlūkošanas procesi parasti balstās uz vienkāršu darbību
ciklu: iegūt kompromitēšanas indikatorus, kopīgot tos, bloķēt
identificētos apdraudējumus un meklēt ar tiem saistītas aktivitātes.
Taču šī pieeja vairs nedarbojas, ja uzbrucējs komunikācijai izmanto
infrastruktūru, kuru nav iespējams bloķēt, jo no tās ir atkarīgs arī
organizācijas lietotāju ikdienas darbs.
Prezentācijā tiks aplūkota šādu uzbrukuma metožu attīstība – no
ļaunatūrā iekļautām vadības un kontroles (C2) serveru adresēm un
starpniekresursiem šo adrešu iegūšanai (dead-drop resolvers) līdz
Backdoor.Turn, kas novirza C2 datplūsmu caur Microsoft Teams TURN
infrastruktūru. Lai gan aizsardzības speciālistiem ir redzams leģitīms
Microsoft starpniekserveris, uzbrucēja kontrolētais komunikācijas
partneris neparādās kā redzamais galamērķis. Šādu indikatoru praksē nav
iespējams bloķēt, taču tas nenozīmē, ka tas nav noderīgs.
Lai šādu indikatoru efektīvi izmantotu, svarīgāks par infrastruktūras
reputāciju ir konteksts. Nepieciešams klasificēt pakalpojuma ļaunprātīgu
izmantošanu atbilstoši tā lomai uzbrukumā, jo no tās atkarīgs, kādas
uzbrukuma pazīmes iespējams novērot. Tāpat ir būtiski zināt, kuriem
procesiem konkrētais pakalpojums būtu jāizmanto, lai neizskaidrojama
piekļuve tam kļūtu par nozīmīgu apdraudējuma pazīmi pat tad, ja pati
adrese vairs nav pietiekami informatīva. Noslēgumā tiks aplūkots, kāda
papildu informācija kiberdraudu izlūkošanas (CTI) ietvaros būtu jāsniedz
kopā ar indikatoru – kādi telemetrijas dati nepieciešami tā
konstatēšanai, kāds ir tā pielietojuma tvērums un kāds ir leģitīmas
aktivitātes piemērs, ar kuru to salīdzināt.
|
| Vai ārpus Baltijas domēnu telpas ir dzīvība? | |
| Moderators :: Katrina Sataki (NIC.LV, LV) | |
| 16:00 - 16:15 |
Kurš pārvalda internetu?,
Jānis
Kārkliņš (ICANN, LV)
Prezentācijā tiks sniegts ieskats globālās interneta pārvaldības
ekosistēmā un tās vēsturiskajā attīstībā.
|
| 16:15 - 16:30 |
Jaunu augstākā līmeņa domēnu paplašināšana: kas
gaidāms pēc 2026.gada?,
Aysegul
Tekce (ICANN, TR)
Jauni vispārīgie augstākā līmeņa domēni: kur šobrīd esam un kas gaidāms
pēc 2026.gada?
|
| 16:30 - 17:00 |
Intelektuālā īpašuma aizsardzība DNS: jaunās
tendences,
Charlotte
Spencer (WIPO, CH)
Jaunākie WIPO pakalpojumu attīstības virzieni cīņā pret domēna vārdu
ļaunprātīgu reģistrāciju: jaunākās tendences, mākslīgā intelekta
izmantošana, jaunie WIPO pakalpojumi strīdu izskatīšanā (t.sk.
paātrināta lietu izskatīšana un lietas izbeigšana agrīnā stadijā), kā
arī Tiesību iebildumi (Legal Rights Objection) un Domēna virknes
sajaukšanas iebildumu (String Confusion Objection) mehānismi nākamajai
ICANN jaunās gTLD programmas kārtai un WIPO pārskats - WIPO Overview
3.1.
Papildus tiks sniegts īss ieskats WIPO ccTLD programmā, tostarp pieredzē
ar strīdu izskatīšanu par .LV domēna vārdiem.
|
| 17:00 - 17:30 |
“Vispasaules tīmeklis” regulējuma jomā
Moderators :: Barbara Povše (Register .si, Arnes, SI) Panelisti: Jānis Kārkliņš (ICANN, LV), Charlotte Spencer (WIPO, CH), Iveta Skujiņa (NIC.LV, LV), Helen Aaremäe-Saar (Igaunijas Interneta fonds, EE), Tomas Mackus (DOMREG, LT)
Raugoties ārpus Baltijas domēna telpas, šajā paneļdiskusijā tiks
aplūkotas būtiskākās norises, kas veido globālā interneta un DNS vidi.
Diskusijas temati ietvers globālo interneta pārvaldību, nākamo gTLD
pieteikumu kārtu, kā arī iespējas un riskus, ko šīs norises var radīt
ccTLD reģistriem.
Runātāji apspriedīs arī intelektuālā īpašuma aizsardzību DNS vidē un
regulējuma izmaiņu pieaugošo ietekmi uz reģistriem, reģistratoriem un
plašāku domēna vārdu nozari. Diskusijā tiks vērtēts, kā šīs globālās
tendences var ietekmēt ccTLD reģistru darbības vidi nākotnē.
|
| 17:30 - 21:30 | Sociālais pasākums (visi dalībnieki) & CTF apbalvošanas ceremonija |
15. oktobris
| #CyberChess I (Stratēģiskā sesija) Zāle OMEGA | |
|---|---|
| 08:00 - 09:00 | Reģistrācija un rīta kafija
|
| 09:00 - 11:00 | ATKLĀŠANAS PLENĀRSESIJA |
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 09:00 - 09:10 | Atklāšanas uzruna, Rolands Heniņš (NCSC, LV) |
| 09:10 - 09:30 |
Kiberspēku komandiera atziņas,
MGen. Dave R.
Yarker (Kanādas bruņotie spēki, CA)
Tuvojoties dienesta noslēgumam Kanādas Bruņoto spēku Kiberpavēlniecības
(CAFCYBERCOM) komandiera amatā, MGen Dave Yarker vēlas dalīties savā pieredzē un
atziņās, kas gūtas, vadot kiberoperācijas. Īpašu uzmanību viņš pievērsīs tam, kā
kopš viņa pirmās dalības CyberChess 2022.gadā situācija ir mainījusies un
attīstījusies gan Latvijā, gan Kanādā.
|
| 09:30 - 09:55 |
Eiropas kiberdrošība jaunā realitātē,
Sébastien
Garnault (Paris Cyber Summit, FR)
Eiropas kiberdrošības vide ieiet jaunā attīstības posmā. Kiberdrošība vairs nav
tikai tehnisks jautājums vai regulējuma prasība. Tā ir kļuvusi par varas,
suverenitātes un nacionālās drošības jautājumu.
Eiropa vienlaikus saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Krievija rada tūlītējus
un ilgstošus draudus. Ķīna savukārt rada cita veida ilgtermiņa izaicinājumus,
kas saistīti ar tehnoloģisko, industriālo un ekonomisko ietekmi. Savukārt
mākslīgais intelekts visu paātrina, straujāk nekā institūcijas spēj pielāgoties,
mainot gan uzbrukuma, gan aizsardzības iespējas.
Šajā kontekstā Eiropas digitālā suverenitāte nevar aprobežoties tikai ar
jautājumu par to, kur tiek glabāti dati vai kādi noteikumi tiek piemēroti.
Suverenitāte galu galā nozīmē spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus un rīkoties. Lai
to nodrošinātu, nepieciešamas atbilstošas tehnoloģijas, industriālā kapacitāte,
noturīga infrastruktūra, drošas piegādes ķēdes un spēja aizsargāt savas
stratēģiskās intereses.
Tomēr lielāka Eiropas suverenitāte nenozīmē nepieciešamību attālināties no
Amerikas Savienotajām Valstīm. Eiropai ir jāstiprina savas spējas, vienlaikus
apzinoties, ka mūsu drošības, tehnoloģiskās un aizsardzības intereses abās
Atlantijas okeāna pusēs joprojām ir cieši saistītas.
Izaicinājums ir saprast, kur Eiropai nepieciešama lielāka patstāvība, kur
noteiktas atkarības ir pieņemamas un kur sadarbība joprojām ir būtiska. Tam
nepieciešama daudz pragmatiskāka diskusija par suverenitāti, drošību un
ietekmi.
Eiropai nav jāizvēlas starp suverenitāti un aliansēm. Tai ir nepieciešamas tādas
spējas, kas ļauj šādu izvēli vispār izdarīt.
|
| 9:55 - 10:20 |
Atbilstība prasībām nav izdzīvošanas stratēģija,
Patrik
Fältström (NETNOD AB, SE)
Iedomājieties organizāciju, kas atbilst visām kiberdrošības prasībām, bet tomēr
nespēj nodrošināt savu būtisko pakalpojumu sniegšanu. Kā tas ir
iespējams?
Šajā prezentācijā tiks aplūkota atšķirība starp atbilstību prasībām un spēju
izdzīvot krīzes situācijā, skaidrots, kāpēc šī atšķirība kļūst arvien
nozīmīgāka, un analizēts, kā kritiskās infrastruktūras operatoriem būtu jādomā
par noturību arvien nenoteiktākā ģeopolitiskajā vidē.
|
| 10:20 - 10:55 |
Ieskats slavenības kiberkrāpšanas izmeklēšanā:
dziļviltojumi un psiholoģiskās manipulācijas,
Kerry
Tomlinson (Ampyx News, US)
Kādus rīkus un paņēmienus noziedznieki izmanto, lai īstenotu krāpšanu,
uzdodoties par slavenībām? Dodieties slepenā izmeklēšanā kopā ar kiberdrošības
žurnālistu un uzziniet, kā norisinās reāla lieta, kurā uzbrucējs izmanto audio,
video un attēlu dziļviltojumus (deepfakes), kā arī iedarbīgas sociālās
inženierijas metodes.
Uzziniet, kāpēc šāda veida kiberkrāpšana ir tik efektīva un katru gadu no
upuriem izkrāpj miljardiem dolāru, kā arī par labākajām aizsardzības
stratēģijām.
Sesijā tiks aplūkotas arī slepenas kiberdrošības izmeklēšanas metodes, tostarp
gan tehnoloģiskie, gan psiholoģiskie paņēmieni.
|
| 10:55 - 11:00 | Moderatoru piezīmes |
| 11:00 - 11:30 |
Kafijas pauze
Īpašais pasākums / Kafija ar CERT.LV: SOC un Agrīnās brīdināšanas sistēma [LV] / (GAMMA2 telpa)
Vai zinājāt, ka CERT.LV sniedz drošības pakalpojumus Nacionālās kiberdrošības
likuma subjektiem? Pievienojieties mūsu kolēģēm Kristīnei un Katrīnai, lai
uzzinātu, kā darbojas CERT.LV Drošības operāciju centrs (SOC) un Agrīnās
brīdināšanas sistēma (EWS), kas tos var izmantot un kā sākt. Sesija paredzēta
Nacionālās kiberdrošības likuma subjektiem un notiks latviešu valodā. Ņemiet
līdzi kafiju un savus jautājumus!
|
| Mākslīgais intelekts | |
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 11:30 - 12:00 |
Mākslīgā intelekta Pandoras lāde,
Jesper
Olsen (Palo Alto Networks, DK)
No jaunākās paaudzes mākslīgā intelekta līdz negaidītai notikumu ķēdei,
kurai nebijām gatavi.
Prezentācijā tiks aplūkoti gan sarežģītākie un bieži vien mazāk
pamanāmie izaicinājumi, ko nes straujā mākslīgā intelekta attīstība, gan
arī tās sniegtās iespējas un ieguvumi.
|
| 12:00 - 12:30 |
[TLP: AMBER]
No palīga līdz līdzdalībniekam - kā MI automatizē
mūsdienu kiberuzbrukumus,
Levi Kobi
(Cognyte Luminar, IL)
Mākslīgais intelekts (MI) īsā laikā no ikdienas darba palīga ir kļuvis
par nozīmīgu mūsdienu kiberuzbrukumu sastāvdaļu. Ja vēl nesen galvenā
uzmanība tika pievērsta ar MI veidotiem pikšķerēšanas e-pastiem un
ļaunprātīgam programmatūras kodam, tad jaunākie reālie incidenti liecina
par daudz būtiskākām pārmaiņām. Ar lielajiem valodas modeļiem (LLM)
darbināti MI aģenti jau spēj patstāvīgi plānot un koordinēt darbības, kā
arī veikt ievērojamu daļu no kiberuzbrukuma.
Prezentācijā tiks aplūkots, kā notiek pāreja no MI kā uzbrucēja
palīgrīka uz daudz autonomākām, MI vadītām kiberoperācijām. Balstoties
uz Luminar ikgadējā kiberdraudu pārskata secinājumiem un jaunākajiem
kiberdraudu izlūkošanas pētījumiem, tiks parādīts, kā uzbrucēji izmanto
MI aģentus, dažādus ārējos rīkus un vairāku aģentu sistēmas, lai
automatizētu dažādus uzbrukuma posmus - sākot ar informācijas vākšanu un
ievainojamību meklēšanu un beidzot ar pikšķerēšanu, ļaunprogrammatūras
izstrādi, piekļuves datu zādzību, tālāku izplatīšanos tīklā un datu
izgūšanu. MI ļauj šīs darbības veikt ievērojami ātrāk un daudz lielākā
mērogā.
Tiks apskatīti arī vairāki neseni piemēri, kas parāda, kā MI savās
operācijās izmanto gan valstu atbalstīti kiberspiegošanas grupējumi, gan
finansiāli motivēti kibernoziedznieki. Prezentācijā tiks skaidrots arī
tā dēvēto ģeneratīvo draudu grupu (Generative Threat Groups jeb GTG)
fenomens un tas, kā lielie valodas modeļi kļūst ne tikai par darba
atvieglošanas rīku, bet arī par līdzekli, kas būtiski paplašina
uzbrucēju iespējas.
Noslēgumā tiks aplūkotas tendences tumšā tīmekļa kopienās, kur strauji
pieaug interese par MI izmantošanu kiberuzbrukumos, MI sistēmu drošības
ierobežojumu apiešanu un ar MI palīdzību radītiem uzbrukumu rīkiem.
Kiberdraudu izlūkošanas dati ļauj redzēt, kā kibernoziedznieki apgūst
šīs metodes, dalās ar zināšanām un arvien aktīvāk izmanto lielo valodas
modeļu sniegtās iespējas reālos uzbrukumos.
|
| 12:30 - 13:00 |
VibeCrime - gatavojoties nākamās paaudzes
kibernoziedzībai ar aģentisko MI,
Robert
Wortmann (TrendAI, JP)
Noziedzīgi grupējumi jau šobrīd plaši izmanto mākslīgo intelektu (MI) -
sākot ar MI atbalstītu ļaunprogrammatūras izstrādi un pikšķerēšanas
automatizāciju un beidzot ar ierobežojumus apejošiem lielo valodas
modeļu (LLM) risinājumiem, dziļviltojumu pakalpojumiem un piegādes ķēžu
uzbrukumiem. Taču būtiskākās pārmaiņas nes aģentiskais MI - autonomi MI
aģenti, kas spēj plānot, saglabāt informāciju un koordinēt darbības.
Noziedzīgi grupējumi veido šādas sistēmas, lai automatizētu zagtu datu
izmantošanu un gūtu no tiem peļņu vēl nepieredzētā mērogā. Tieši ar
šādām tendencēm TrendAI pētnieku komanda saskaras ik dienu, izmantojot
AIM (Adversary Intelligence and Monitoring) - uzņēmuma iekšējo vairāku
aģentu sistēmu kiberdraudu izmeklēšanai un ziņojumu
sagatavošanai.
Šajā prezentācijā aplūkosim, kā aģentiskais MI maina kibernoziedzības
vidi piecos būtiskos aspektos: iespēja eksponenciāli paplašināt
noziedzīgo darbību mērogu, lielāka spēja pielāgoties, noturīgāka
infrastruktūra, iespēja padarīt ienesīgus iepriekš mazāk izdevīgus
uzbrukumus un pilnīgi jaunu uzbrukumu veidu rašanās. Tiks aplūkoti gan
reāli, gan konceptuāli piemēri - dziļviltojumu krāpniecības
automatizācija, ar informācijas zagšanas ļaunprogrammatūru iegūto datu
monetizācija, pašatjaunojoša infrastruktūra, izspiedējvīrusu nopludināto
datu automatizēta analīze un pēc transportlīdzekļu numura zīmēm mērķēta
krāpniecisku īsziņu izsūtīšana. AIM demonstrācijā tiks parādīts, kā šie
principi praksē tiek izmantoti kiberdraudu atklāšanā un reaģēšanā uz
tiem.
Aplūkosim arī šo pārmaiņu plašāko ietekmi - arvien autonomāku
kibernoziedzības ekosistēmu veidošanos, izmaiņas noziedzniekiem
nepieciešamajās prasmēs un pieaugošo atšķirību starp jaunpienācējiem,
kuri lielā mērā paļaujas uz MI, un pieredzējušiem kibernoziedzniekiem.
Prezentācijas noslēgumā tiks sniegti praktiski ieteikumi, kas balstīti
TrendAI VibeCrime pētījumā.
|
| Kiberdraudu izlūkošana (CTI) | |
| Moderators :: Dr. Bernhards `BB` Blumbergs | |
| 11:30 - 12:15 |
Kā uzlauzt banku,
Thomas
Tom Freer (Opswat, UK)
Kas būtu nepieciešams, lai ieietu bankā, nokļūtu aiz kases letes un
izietu no tās ar datoru – bez ieroča, bez plāna un nevienam jūs
neapturot?
Drošības izpratnes speciālists Džeisons E. Strīts to paveica. Divās
minūtēs un 20 sekundēs viņš bija nokļuvis aiz kādas Beirūtas bankas
kases letes, kuru iepriekš nekad nebija apmeklējis, un bija ticis klāt
visiem filiāles datoriem. Viņš palika tur 30 minūtes. Tad ieradās bankas
vadītājs un sāka viņam palīdzēt.
Pēc tam viņš mēģināja to izdarīt vēlreiz. Taču šoreiz viss nenotika
gluži pēc plāna.
|
| 12:15 - 13:00 |
Uzbrucēju medības OT vidē: maldināšana kā
proaktīvas atklāšanas metode, Cezary Zieliński (Fortinet,
PL)
Tradicionālie drošības risinājumi nereti atklāj uzbrucējus tikai tad,
kad tie jau ir nostiprinājušies IT/OT tīklos. Šajā tehniskajā sesijā
tiks aplūkots, kā maldināšanas tehnoloģijas (deception technology) var
palīdzēt savlaicīgi identificēt ļaunprātīgas darbības OT/ICS un IT
vidē.
Sesijā tiks apskatītas maldināšanas risinājumu ieviešanas arhitektūras,
kā arī reālistisku industriālo mānekļu izveide, kas imitē kritiski
svarīgas OT sistēmas. Praktiskā demonstrācijā dalībnieki redzēs, kā šādi
mānekļi - piemēram, programmējamie loģiskie kontrolleri (PLC), inženieru
darbstacijas un tīkla pakalpojumi - ļauj identificēt uzbrucēju
aktivitātes un ģenerēt augstas precizitātes brīdinājumus ar minimālu
kļūdaini pozitīvu rezultātu skaitu.
|
| Drošāka un noturīgāka Baltijas domēnu telpa | |
| Moderators :: Katrina Sataki (NIC.LV, LV) | |
| 11:30 - 12:00 |
Vai NIS2 padara ccTLD drošākus un
noturīgākus?,
Patrik
Fältström (NETNOD AB, SE)
TBC
|
| 12:00 - 13:00 |
Pārbaudīt par katru cenu: drošības risinājums vai
atbilstības ilūzija?
Moderators :: Katrina Sataki, (NIC.LV, LV) Panelisti: Iveta Skujiņa (NIC.LV, LV), Monika Nowikowska (.pl, NASK, PL), Timo Võhmar (Igaunijas Interneta fonds, EE), Tomas Simonaitis (DOMREG, LT), Christian Simmen (DENIC eG, DE)
Domēna reģistranta datu pārbaude NIS 2 direktīvas kontekstā ir viens no
būtiskākajiem elementiem DNS infrastruktūras drošības un noturības
stiprināšanā. Praksē lielākais izaicinājums ir panākt līdzsvaru starp
efektīvu datu pārbaudi un vienkārša, ātra domēna reģistrācijas procesa
nodrošināšanu. Problēmas īpaši rodas saistībā ar ārvalstu klientiem un
liela skaita domēnu automatizētu reģistrāciju. No juridiskā viedokļa
galvenais izaicinājums ir NIS 2 direktīvas prasību saskaņošana ar datu
aizsardzības regulējumu, jo īpaši Vispārīgo datu aizsardzības regulu
(GDPR).
|
| 13:00 - 14:00 |
Pusdienas
Īpašais pasākums / Podkāsts: Kvantu skaitļošana un mūsu digitālā nākotne: vai mums būtu jāuztraucas? / (zāle OMEGA)
Moderators :: Kaspars Sukurs (MOD, LV)
Diskusijas dalībnieki: Leo Trukšāns (LU/LU MII), Evijs Taube (LVRTC) un
Krišjānis Nesenbergs (LMT)
|
| Ofensīvās operācijas | |
| Moderators :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 14:00 - 14:30 |
[TLP: AMBER]
Adaptīvais ielaušanās testētājs: automatizācija
mūsdienu ofensīvajās operācijās,
Gvido
Bērziņš (Tet, LV)
Mūsdienu drošības testēšana un Red Team operācijas sniedzas daudz tālāk
par noteikta rīku kopuma izmantošanu. Efektīva drošības testēšana ietver
izpēti, infrastruktūras un identitāšu analīzi, iespējamo uzbrukuma ceļu
identificēšanu un pārbaudi, pielāgotu rīku izstrādi, ievainojamību
izmantošanas procesus, pierādījumu apkopošanu un rezultātu
dokumentēšanu, izvēloties mērķim, darba tvērumam un konkrētajai
situācijai piemērotākās metodes.
Prezentācijā tiks aplūkots, kā praksē apvienot pārbaudītus drošības
rīkus, automatizētus procesus, specializētus datu avotus un mākslīgā
intelekta (MI) atbalstītu analīzi, lai veidotu efektīvus uzbrukuma
drošības testēšanas procesus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta vietējā
konteksta nozīmei autorizētā drošības testēšanā, tostarp Latvijas
publiski pieejamajiem datu avotiem, informācijai par uzņēmumiem un
organizācijām, valsts atvērto datu platformām un citiem Latvijai
specifiskiem resursiem. Šāda informācija ļauj vispārīgu drošības
novērtējumu pārvērst reālistiskākā un konkrētajai videi pielāgotā
pārbaudē.
Prezentācijā tiks apskatītas arī iespējas, ko nākotnē drošības testēšanā
un Red Team operācijās varētu sniegt cilvēka uzraudzīti MI aģenti,
vienlaikus saglabājot cilvēka profesionālo vērtējumu un rezultātu
pārbaudi kā būtisku procesa sastāvdaļu.
|
| 14:30 - 15:00 |
[TLP: AMBER]
Globālās ofensīvās drošības operācijas - kas var
noiet greizi?,
Piotr
Borkowski (Cyber Arms, PL)
Savā uzrunā Piotr dalīsies ar reāliem gadījumiem no operācijām visā
pasaulē – Āzijā, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā –, sniedzot ieskatu
tajā, kā šādas operācijas īstenot pareizi un kā izvairīties no kļūdām.
Viņš arī stāstīs, kā organizēt globālu kampaņu, vienlaikus vēršoties
pret vairāk nekā pieciem mērķiem, kas atrodas dažādās pasaules vietās.
Programmā būs arī ieskats fiziskā Red Team operāciju norisē. :)
|
| 15:00 - 15:30 |
Autonomais MI: no informācijas plūsmas līdz
lēmumiem - MI loma izlūkošanas ciklā,
Dr. Daniel
Gillblad (Recorded Future, SE)
Izlūkošanas ciklu vienmēr ir uzsācis cilvēks. Kāds uzdod jautājumu,
analītiķis uzdod uzdevumu informācijas ieguves komandai, un darbs virzās
no viena posma uz nākamo, līdz tiek sagatavots ziņojums. Taču uzbrucēji
vairs nedarbojas šādā laika ritmā. Autonomie MI rīki ļauj viņiem skenēt,
pielāgoties un rīkoties, negaidot, kamēr cilvēks izlems, kas jādara
tālāk. Aizsardzība, kas joprojām sākas ar to, ka kādam vispirms
jāiedomājas uzdot jautājumu, darbojas pārāk lēni.
Autonomais MI ļauj aizstāvjiem pārraut šo atkarību arī savā darbā. Ja
informācijas ieguvi un apstrādi var uzticēt mašīnām, ciklam vairs nav
jāgaida: jauna infrastruktūra, nopludināti piekļuves dati vai izmaiņas
uzbrucēja izmantotajos rīkos var nekavējoties iedarbināt analītisko
darbu. Rezultāts vairs nav vienkārši kārtējais datu plūsmas ieraksts -
tā ir gatava izlūkošanas informācija, kas jau ir sasaistīta un
kontekstualizēta atbilstoši jūsu videi.
Runāsim par to, kā tas izskatās praksē: kā aģenti veic analītisko darbu,
kur viņi kļūdās un kā mainās analītiķa darbs, kad lielāko daļu tehniskā
darba paveic mašīna. Kas notiek, kad ierobežojošais resurss vairs nav
kapacitāte, bet gan spēja pieņemt spriestspējīgus lēmumus?
|
| Operacionālās tehnoloģijas | |
| Moderators :: Dr. Bernhards `BB` Blumbergs | |
| 14:00 - 14:45 |
Autonomās sistēmas UAV karadarbības atbalstam:
uzbrukuma un aizsardzības iespējas,
Simon-Pierre Deschênes
(Tessellate Robotics, CA)
Autonomo sistēmu darbība balstās uz nepārtrauktu mijiedarbību starp
apkārtējās vides uztveri, plānošanu un vadību, lai sistēmas spētu
izprast apkārtējo vidi un droši izpildīt tām uzticētos
uzdevumus.
Prezentācijā vispirms tiks skaidrots, kā mūsdienu robotizētās platformas
veido un izmanto kopīgu trīsdimensiju vides modeli, apvienojot dažādu
sensoru iegūtos datus vienotā attēlojumā. Šis modelis tiek izmantots
atrašanās vietas noteikšanai, kartēšanai, lēmumu pieņemšanai un
autonomai navigācijai.
Tālāk tiks aplūkots, kā kiberuzbrukumi var apdraudēt šādas sistēmas,
manipulējot ar sensoru datiem, sakariem, programmatūru vai citu
informāciju, tādējādi pasliktinot sistēmas darbību vai pat ietekmējot
uzdevuma izpildes rezultātu.
Visbeidzot, sadarbībā ar Vendel tiks apskatītas mūsdienīgas pieejas
autonomo sistēmu aizsardzībai, tostarp noturīga sistēmu arhitektūra,
uzticama programmatūra, droši sakari, anomāliju noteikšana un
kiberdrošības principu integrēšana jau sistēmu izstrādes
posmā.
Visu šo elementu kopums ir būtisks, lai nākamās paaudzes autonomās
platformas arī sarežģītos reālās pasaules apstākļos būtu uzticamas,
drošas un spētu nepārtraukti pildīt tām uzticētos uzdevumus.
|
| 14:45 - 15:30 |
Uzbrukums un aizsardzība bezpilotu
transportlīdzekļu jomā,
Colin
Stéphenne,
Bernard
Lebel (Vendel, CA)
Bezpilota transportlīdzekļi bieži darbojas sarežģītos apstākļos un ir
pakļauti dažādiem kiberfiziskiem apdraudējumiem. Šīs prezentācijas
mērķis ir sniegt skaidru priekšstatu par šo sistēmu iespējamiem
uzbrukuma vektoriem, analizēt tos un iepazīstināt ar risinājumiem risku
mazināšanai un aizsardzībai.
Prezentācijā padziļināti tiks aplūkota Robot Operating System (ROS)
platforma, kā arī demonstrēts jaunizstrādāts rīks tās ieviešanas
drošības novērtēšanai.
|
| Noslēgums | |
| Moderators :: Katrina Sataki (NIC.LV, LV) | |
| 14:00 - 14:20 |
Pamani. Ziņo. Apturi.,
Jakob
Bring Truelsen (Punktum dk, DK)
Punktum dk aktīvi uzrauga .dk domēna vārdu ļaunprātīgu izmantošanu un
ikreiz, kad tiek konstatēta ļaunprātīga izmantošana, informē domēna
vārda reģistrētājus un mitināšanas pakalpojumu sniedzējus. Tas ir
palīdzējis samazināt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaitu un
veicinājis Punktum dk mērķi padarīt .dk par vienu no drošākajiem
domēniem internetā.
Prezentācijas laikā tiks izklāstīta izmantotā metodoloģija un sasniegtie
rezultāti.
|
| 14:20 - 14:50 |
Ko "uzticams" nozīmēs 2030. gadā?
Moderators :: Helmuts Meškonis (Ltd Domain Summit, LV) Panelisti: Roelof Meijer (.nl, SIDN, NL), Monika Nowikowska (.pl, NASK, PL) Andriy Khvetkevych (NicNames.com & NIC.UA, UA), Robert Jacobi (Blackwall, US)
Uzticēšanās vienmēr ir bijusi domēna vārdu sistēmas pamatā, taču
priekšstati par to, ko nozīmē uzticams tiešsaistes pakalpojums, strauji
mainās. Līdz 2030. gadam uzticēšanās var būt atkarīga ne tikai no
tehniskās drošības, bet arī no datu precizitātes, pārredzamības,
reputācijas, noturības un atbildīgas mākslīgā intelekta izmantošanas.
Šajā paneļdiskusijā tiks aplūkots, kā varētu mainīties uzticēšanās
jēdziens un ko tas varētu nozīmēt reģistriem, reģistratoriem un domēna
vārdu turētājiem. Tiks diskutēts arī par to, kas domēna vārdu nozarei
būtu jādara jau šodien, lai arī nākotnē saglabātu uzticēšanos.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta trim pretrunām:
1) Verificēta identitāte pret uzticamu rīcību;
2) Cilvēku uzticēšanās pret mašīnu uzticēšanos;
3) Aizsardzība pret pārmērīgu iejaukšanos.
|
| 14:50 - 15:20 |
Noslēguma diskusija: Kāds ir nākamais
solis?
Moderators :: Lars Forsberg (iQ, SE) Panelisti: Katrina Sataki (NIC.LV, LV), Heiki Sibul (Igaunijas Interneta fonds, EE), Tomas Mackus (DOMREG, LT)
Baltic Domain Days noslēguma paneldiskusijā Igaunijas, Latvijas un
Lietuvas valstu koda augstākā līmeņa domēnu (ccTLD) reģistru vadītāji
tiksies, lai pārrunātu Baltijas domēna vārdu nozares nākotni.
Balstoties uz konferencē aplūkotajām tēmām, izaicinājumiem un idejām,
paneļdiskusijā tiks diskutēts par to, kā mainās interneta vide un ko šīs
pārmaiņas var nozīmēt reģistriem, reģistratoriem, domēna vārdu
turētājiem un plašākai digitālajai kopienai. Kam Baltijas reģistriem
būtu jāsagatavojas? Kur iespējama ciešāka sadarbība, un kur to
attīstības ceļi varētu atšķirties? Un, ņemot vērā divu konferenču dienu
diskusijas – kas būs nākamais solis?
Diskusiju moderēs Lars “LG” Forsbergs, Nordic Domain Days dibinātājs un
iQ tehnoloģiju direktors (CTO).
|
| 15:20 - 15:30 | Noslēguma uzruna, Katrina Sataki (.LV reģistrs, LV) |
| #CyberChess II (Stratēģiskā sesija) Zāle OMEGA | |
|---|---|
| 15:30 - 16:00 |
Kafijas pauze
Īpašais pasākums / Kafija ar CERT.LV: Koordinēta ievainojamību atklāšanas platforma [LV] / (GAMMA2 telpa)
Atradāt drošības nepilnību kādas Latvijas organizācijas sistēmā un nezināt, kam
par to ziņot? Vai arī jūsu organizācija vēlas, lai ētiskie hakeri pārbaudītu
jūsu sistēmas, pirms to izdara uzbrucēji? CVD.CERT.LV ir CERT.LV koordinētas
ievainojamību atklāšanas platforma: pētnieki to var izmantot, lai droši ziņotu
par ievainojamībām, bet organizācijas var reģistrēt savas programmas, nosakot,
ko pētnieki drīkst testēt. Pievienojieties mūsu kolēģēm Sanitai un Katrīnai, lai
uzzinātu, kā reģistrēt savas organizācijas programmu, kas notiek pēc ziņojuma
par ievainojamību un kādi ieguvumi no tā ir gan pētniekiem, gan organizācijām.
Sesija paredzēta Nacionālās kiberdrošības likuma subjektiem un notiks latviešu
valodā. Ņemiet līdzi kafiju un savus jautājumus!
|
| Moderatori :: Dana Ludviga & Kārlis Svilans (CERT.LV, LV) | |
| 16:00 - 16:20 |
No noturības līdz spējai kļūt stiprākiem krīzē - izaugsme
vētrā, kuru paši neizvēlējāmies,
Mārtiņš Kaļķis
(LMT, LV)
23. augusta naktī daba sarīkoja vērienīgākās mācības, kādas Latvijas kritiskā
infrastruktūra jebkad piedzīvojusi - bez iepriekš sagatavota scenārija, bez
vērtētājiem un bez noteikta beigu laika. Tīkli darbību atjaunoja. Tā ir
noturība, un bez tās neiztikt.
Taču ir iespējams spert soli tālāk - ne tikai atgūties pēc krīzes, bet iziet no
tās stiprākiem. Tieši tāda ir "antifragile" būtība: robusta sistēma pārmaiņas
iztur un paliek nemainīga, noturīga sistēma pēc satricinājuma atjaunojas,
savukārt "antifragile" sistēma no tā mācās, pielāgojas un kļūst
stiprāka.
Balstoties uz LMT pieredzi šajās dienās, prezentācijā tiks aplūkots, ko vētra
atklāja par kritiskās infrastruktūras gatavību, ko infrastruktūras operators var
mācīties no negaidītas krīzes un kā pāriet no spējas vienkārši izturēt nākamo
vētru uz spēju izmantot to izaugsmei.
|
| 16:20 - 16:50 |
No pieņemšanas darbā līdz kaitējumam - cilvēciskā riska
faktors,
Clarke Jarrett
(THEIA Human Insight Technology, UK)
Prezentācijas uzmanības centrā būs viens no drošības jomā pārāk bieži
nepietiekami novērtētiem faktoriem - cilvēks. Tajā tiks aplūkots, kā pārdomātāka
darbinieku atlase, rūpes par emocionālo labbūtību un datos balstīta pieeja var
ne tikai mazināt drošības riskus, bet arī uzlabot darba sniegumu.
|
| 16:50 - 17:20 |
Kā uzvarēt Locked Shields (un izdzīvot sagatavošanās
posmā)
Moderators :: Br. Bernhards 'BB' Blumbergs (CERT.LV, LV) Panelisti: Jurģis Tālants (TET, LV), Ēriks Dobelis (LV), Jouni Ihanus (NGIT, FI)
Uzvara Locked Shields - vienās no pasaulē lielākajām un sarežģītākajām
kiberaizsardzības mācībām - nav tikai tehnisko prasmju jautājums. Lai tajās
uzvarētu, nepieciešama mēnešiem ilga rūpīga gatavošanās, spēcīga līderība, cieša
komandas sadarbība un spēja pieņemt pareizos lēmumus īpaši saspringtos
apstākļos.
2026. gadā Latvijas un Singapūras apvienotā komanda izcīnīja pirmo vietu
aptuveni 4000 dalībnieku konkurencē no 41 valsts. Uzvaru kaldināja aptuveni 230
ekspertu liela komanda, apvienojot speciālistus kiberdrošības, stratēģiskās
komunikācijas un juridiskajos jautājumos, kā arī ekspertus, kuru uzdevums bija
pieņemt lēmumus valsts līmenī.
Šajā paneļdiskusijā uzvarētāju komandas dalībnieki ļaus ielūkoties Locked
Shields aizkulisēs un dalīsies pieredzē par to, kas nepieciešams, lai
sagatavotos un gūtu panākumus vienās no pasaulē prasīgākajām kiberaizsardzības
mācībām. Kā izveidot spēcīgu starptautisku komandu? Kā organizēt vairākus
mēnešus ilgu sagatavošanos? Un kā mācību laikā tikt galā ar spriedzi,
neparedzētām situācijām un šķietamu haosu? Diskusijas dalībnieki dalīsies
gūtajās atziņās, atklās sarežģītākos brīžus un pastāstīs par faktoriem, kas
beigās izšķir atšķirību starp piedalīšanos un uzvaru.
Kas īsti nepieciešams, lai uzvarētu Locked Shields, un kā veiksmīgi izturēt ceļu
līdz uzvarai?
|
| 17:20 - 17:30 | Atskats uz CTF |
| 17:30 - 17:40 | Noslēguma vārdi, apbalvošana un atvadas, Baiba Kaškina (CERT.LV, LV) |
| 17:40 - 17:45 | Moderatoru noslēguma uzruna, Dana Ludviga & Kārlis Svilans & Dr. Bernhards 'BB' Blumbergs, (CERT.LV, LV) |
| 17:45 | Muzikāls pārsteigums |
Organizatori & partneri
